Kvarca akmens plāksnes virsma ir gluda, līdzena un bez skrambām, turklāt blīvā un nesūcošā materiāla struktūra neļauj baktērijām paslēpties. Tas ir drošs un netoksisks, un ar to var tieši kontaktēties ar pārtiku, kas ir kvarca akmens darba virsmu lielākā priekšrocība. Virtuve ir vieta, kur uzkrājas daudz eļļas traipu. Ja virtuvē esošos priekšmetus laikus nepatīrīs, uz tiem veidosies biezi traipi. Protams, arī kvarca darba virsma nav izņēmums. Lai arī kvarcs ir noturīgs pret netīrumiem, tam tomēr nav pašattīrošās funkcijas.
Daudziem ir nelieli pārpratumi par to, kā notīrīt biezus traipus. Lielākā daļa cilvēku izmanto spēcīgus mazgāšanas līdzekļus un metāla šķipsnu bumbiņas, lai tos notīrītu. Tas ir nepareizs rīcības veids, taču nenoliedzu, ka šāda tīrīšana ir efektīva citiem priekšmetiem. Saskaņā ar kvarca akmens ražotāja izsniegto testa ziņojumu kvarca akmens plāksnes cietība var sasniegt 7 Mohsa cietības pakāpi, kas ir tikai mazāka par dimanta cietību, tādējādi parastais dzelzs nespēj bojāt tās virsmu. Tomēr, beržot ar metāla šķipsnu bumbiņu, situācija ir cita — tas var izraisīt virsmas bojājumus un skrambas.
Pareizais tīrīšanas veids kvarca akmens ir izmantot neitrālu mazgāšanas līdzekli vai ziepjūdeni un tīrīt ar lupatu. Pēc tīrīšanas noskalot ar tīru ūdeni un tad nosusināt ar sausu drāniņu. Lai arī kvarca akmens ūdens uzsūkšanas ātrums ir praktiski nulle — 0,02%, tomēr jāizvairās no iespējas, ka ūdens iekļūst vai paliek ūdens plankumi. Vissvarīgākais ir kopjot un tīrot šuves. Pēc lietošanas laikus notīrīt šuves, lai tās nekļūtu melnas un neveidotos baktērijas. Šuves regulāri jāvasko. Ja mājās nav speciāla akmens vaska, var izmantot automašīnu vai grīdu vasku, un vaskot vismaz reizi mēnesī.
